Pirms pāris dienām, kā solīts, Melnajā kaķī Vecrīgā atvadījāmies no mūsu plosta.
Atvadas bija pirmklasīgas – ar stipru papīru parakstīšanu, roku spiešanu, autogrāfiem uz bumbas un Zelta alus iemalkošanu uz plosta jaunā saimnieka Igora veselību.
Kā videomateriālā sala pats Igors – tagad jādomā, uz kurieni laist. Pārējais viss nokārtosies pats no sevis, jo “būs alus, būs komanda” :).
Igor, mēs uz Tevi paļaujamies :)!
Plostošana mums šovasar nu ir galā. Palicis tikai tas, ko visi dara pēc balvu saņemšanas- paldies mammai, brālim utt. Tad nu arī mēs sakām lielo paldies!
Mūsu ceļojuma otrās dienas filmā redzēsiet, kā igauņi cīnās ar krīzi pēc strausu metodes, kāds ir Roņu salas supermārketa piedāvājums un, ka kedas nav nekāds labais makšķerēšanas piederums, jo ar tām nevar noķert ne nieka mailīti, par mencu nemaz nerunājot :).
Bet šī vasara patiešām bija Zelta vērta! Vēlreiz un vēlreiz sakām lielu paldies Zelta alum un visiem ļaudīm, kas mums palīdzēja!
Esam samontējuši turpceļā safilmēto materiālu.
Taisni jābrīnās, cik niecīgi mēs izskatāmies jūras plašumos, īpaši brīdī, kad garām brauc peldošais monstrs :). Un cik iespaidīgs ir pilnmēness tur, kur apkārt nav nekā, vien bezgalīgs ūdens klajums.
Ticiet mums, 120 km/h ātrums uz plosta ir reāls action! Atceroties vēl tagad zosene uzmetas.
Paldies par ovācijām!
Sveiciens visiem!
Šorīt uzzinājām, ka Madhouse šovakar diemžēl nevar mūs uzņemt, tāpēc sarunājām ar tikpat labiem draugiem – Melno Kaķi Līvu laukumā, ka ballīte notiks tur!
Laiks nemainās – tātad plkst. 19.00 tiekamies Līvu laukuma Melnajā kaķī!
Dārgie draugi,
šo trešdien plkst. 19.00 mūsu mīļajā klubā Madhouse notiks svinīgais draugu plosta nodošanas pasākums Prognožu konkursa uzvarētājam, punktu salikšana uz i un vienkārši skaista pabūšana kopā sakarā ar mūsu vasaras diženā projekta noslēgumu.
Esam ļoti pateicīgi ZELTA alum, ka tas mums ir atlīdzinājis ieguldījumus plosta būvniecībā, lai tagad mēs to spētu uzdāvināt Igoram, kas ir Prognožu konkursa uzvarētājs. Igors saņems arī Zelta T-kreklu ar mūsu autogrāfiem.
Ballītē noteikti arī kopīgi sabildēsimies, noskatīsimies mūsu ceļojuma abu dienu video, kā arī neiztrūkstoši pacelsim Zelta alus kausus par tiem, kas palīdzēja mums šo visu noveidot!
Gaidīsim jūs trešdien klubā Madhouse!
Esam priecīgi paziņot, ka Prognožu konkursā ir uzvarējis vēju pilsētas pilsonis Igors Čubirko. Tieši viņš visprecīzāk spēja paredzēt, cik tālu tiksim sešu stundu laikā pēc starta no Roņu salas. Liepājniekiem laikam no dzimšanas ir īpaša jūras izjūta. Vai arī spēja zināt, ko jūra štuko un ko no tās sagaidīt…
Igors godam ir izcīnījis solīto balvu – mūsu plostu. Ceram, ka tādējādi nu jau rūdīto peldlīdzekli sagaida vēl citi tuvi un tāli aizraujoši maršruti :)!
Igor, apsveicam!
Atkal jau gandrīz bezvējš, tiesa, mazā vēsmiņa pūta mums vajadzīgā virzienā. Laikam jau Vēja māte gribēja, lai atgriežamies mājās kā tādi riktīgi kačoki :). Salā bija labi, tāpēc bez pārmērīgas steigas devāmies mājupceļā svētdien ap pusdienlaiku.
Sākotnēji, pateicoties atjaunotām spēku rezervēm, gāja labi, bet, lai varētu izmantot buras, bija jātiek ārā no salas radītā aizvēja. Uz brīdi mums patiešām arī izdevās izbaudīt burāšanas kaifu, taču tad vējš norima pavisam. Atkal mums līdzēja kutera tauva. Un, kaut arī pēc 4 km mēģinājām vēlreiz buru celt, laikapstākļi bija nepielūdzami, un sakostiem zobiem nācās respektēt dižās dabas pārsvaru pār niecīgajiem cilvēku nodomiem.
Jūra ir neprognozējama un viltīga. Pēc 10 km šlepēšanas pa mūsu plostu pēkšņi nez no kurienes uzsita spēcīgs vilnis – plosts un trešdaļa masta zem ūdens, mēs paši kā knišļi katrs uz savu pusi, visas mantas izsvaidītas pa ūdeni un sāk grimt!
Kutera komanda steidzās mums palīgā, izglābjot arī Zelta volejbola bumbu. Vienu gan zaudējām – mūsu talismana Ketas bildi. Bet laikam jau tāpēc talismani ir domāti, ka ziedo sevi, lai tā īpašnieki paliktu sveiki un veseli. Paldies Tev, Keta!
Kad bijām uz kutera atvilkuši elpu un atguvušies no pārdzīvotā, pārliecinājāmies, ka plosts joprojām ir braukšanas kārtībā un turpinājām ceļu.
Tuvojoties Kolkai, beidzot uzradās vējš, un pusotra kilometra attālumā no krasta mēs ar buras un divu airu palīdzību pēdējo gabalu norullējām kā kārtīgiem plostniekiem pieklājas. Mazliet pirms plkst. 18.00 – pirmais solis uz sauszemes, sagaidītāju apskāvieni un pašiem nereāls, nereāls prieks.
Visa mūsu ceļojuma albums – pielikumā.
Nereāli skaists bija sestdienas rīts. Agrāk par gaiļiem startējām no galvaspilsētas. Kolka mūs sveica ar sauli, pavadītāju bariņu, tajā skaitā Kolkas mēru, un 3 TV kanālu reportieriem. Gatavojāmies ceļam, parunājāmies ar cilvēkiem un, galu galā, precīzi 10:47 sākām savu ceļojumu.
Runājot par tehniskajām lietām, vēl pirms atiešanas drošības un tehnisko apsvērumu dēļ ar sakaru ierīcēm izlēmām rīkoties sekojoši – uz plosta mums ir 1 gab. Mobilais telefons, ko pret samirkšanu pasargā rozā prezervatīvs, bet GPS raidītājs glabājas uz pavadošā kutera, lai kaut kādu tīkla niķu dēļ nesagroza mums prātus.
Jau ar pirmajiem metriem jūrā, pat neskatoties uz daudzajiem laba ceļavēja novēlējumiem, sapratām, ka būs jācīnās nevis ar vētru, bet bezvēju. Tīrākais roku darbs – spļauj saujās un airē. Bet, tavu neražu, kādus 3 km no krasta mūs pievīla un salūza viens no Igaunijā (khm, khm…) ražotajiem airu duļļiem. Automātiski palikām vien ar 3 airiem. Nu jā, bet neviens jau neteica, ka būs viegli. Cepuri nost, mums palīdzēja kutera ļaudis,
aizdodot remontatslēgas, lai varam saķimerēt to sasodīto dulli :):):)!
Pēc 6 h airēšanas, plkst. 16:47 pie mums piebrauca kuteris un kopā fiksējām plosta atrašanās vietu, lai pēcāk noteiktu prognožu konkursa uzvarētāju. Drīz pēc tam pārliecinājāmies, ka Latvijas krasta apsardze strādā vērīgi un stingri. Cītīgi airējoties, bijām nokļuvuši uz kuģu ceļa, un mums tika dota komanda to atbrīvot. Tā kā plosts nav reaktīvā lidmašīna, kas šaujas zibens ātrumā, paguvām izbaudīt, kā mums rokas stiepiena attālumā garām pabrauc tankeris, uzmetot baigo vilnu un tikko neapgāžot plostu. Tālumā tuvojās arī milzonīga barža ar smagu kravu – nācās bez vārda runas ķerties mūsu pavadošajam kuterim tauvā un tīt makšķeres.
Pēc tādas pakarāšanās tauvā guvām otro elpu. Kādus 12 km no Roņu salas par mums sāka rūpēties nu jau igauņu robežsargi. Uz jūras tumšajā laikā jūrābraucējs bez gaismām ir bojābraucējs. Līdz saulrietam airējām cik spēka, mums no ierindas izgāja vēl viens dullis, kas nozīmēja vēl lēnāku braukšanu.
Bija jāpieņem lēmums – vēlā naktī gaidīt, kad igauņi mūs drošības apsvērumu dēļ iestūrēs ostā, vai atkal ķerties mūsu pašu kutera tauvā. Izvēlējāmies otro variantu un, 2 motorlaivu pavadībā tuvojāmies ostas vārtiem.
Kādus 500 m pirms ostas atkabinājām plostu no kutera un pašu spēkiem aizairējāmies līdz piestātnei. Finišs plkst. 22:18. Ar šampanieti mūs sagaidīja, šķiet, visi salas iedzīvotāji ar mēru Āri priekšgalā, kā arī vairākas latviešu jahtu blices. Un tad jau krodziņš, vakariņas un ballīte.
Aiz muguras 39,5 km jūras. We did it!
Tāpat kā ir visādi raidījumi, kuros labiem cilvēkiem lasa dzejoļus un atskaņo dziesmas, arī mums atvadu ballītē tika skaisti vārdi un novēlējumi, piemēram,
Viss ir burās!
Banzai jūriņā!
Viss būs bumbās!
Lai jūra krāc un vēji pūš!
Turēt buru!
Nepazaudējiet airus, jo – bez airiem nekur nepūtīs!
Plostojot neaizmirstiet par pašu galveno – PLOSTU UN ZELTA ALU!
Dārgie puiši! Hmm….daudz bučas no vissmaidīgākā talismana. Lai turpceļš viegls kā vēja dziesma :)
Turās SUPERĪGIE čaļi! Aizieeeeeeet! Spēks ir burrrrrrrās!!!!!!!!!!
Pārsist “Mildas” rekordu! Lai labi slīd!!!
Nu skaisti jau bez gala! Arī bildēs iemūžinājām lieliskos un brīnišķīgās, kas to visu teica un vēlēja. Paldies viņiem!
